Cērps saskata iespējas samazināt Latvijas Bankas budžetu

Rīta intervija

Latvijas Banka savas funkcijas var veikt efektīvāk, tostarp tās darbībai paredzēto budžetu būtu iespējams samazināt, arī analītisko darbu organizēt efektīvāk. Vienlaikus būtu svarīgi rūpēties par pietiekamu viedokļu daudzveidību Latvijas Bankas padomē – šādus uzlabojumus Latvijas centrālās bankas darbībā redz Uldis Cērps, kurš paziņojis par kandidēšanu uz Latvijas Bankas prezidenta amatu.

Lai arī šonedēļ Saeima lēma, ka izvirzīt Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātus varēs no 22. novembra, jau līdz šim politiķi ir sākuši sarunas ar vairākiem publiskajā telpā izskanējušiem pretendentiem. Proti, Latvijas Bankas padomes locekli Mārtiņu Kazāku, bijušo Finanšu ministrijas valsts sekretāri Sanitu Bajāri un Fiskālās disciplīnas padomes locekli Innu Šteinbuku. Viņi jau ir arī apliecinājuši gatavību ieņemt šo amatu.

Šonedēļ šo pretendentu pulkam ir piepulcējies vēl viens – bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps. Pēc darba komisijā Cērps ilgus gadus strādājis banku uzraudzībā Zviedrijā, bet pašlaik strādā Apvienoto Arābu Emirātu Centrālajā bankā par prezidenta padomnieku.

Par kandidēšanu uz Latvijas Bankas prezidenta amatu Cērps paziņoja pats un intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka līdz šim viņam bijušas tikšanās ar divu politisko spēku – “Attīstībai/Par!” un Nacionālās apvienības – frakcijām. Viņš cer tikties arī ar citiem politiķiem.

“Man ambīcija nav pašam ieņemt šo amatu. Mana ambīcija ir nodrošināt to, lai politiķiem būtu pietiekami labas izvēles iespējas,” sacīja Cērps.

Cērpam ir padomā virkne uzlabojumu, kas būtu nepieciešami Latvijas Bankā. Viņš vēlas vairot iedzīvotāju uzticēšanos Latvijas Bankai.

Tāpat viņš redz iespēju Latvijas Bankai darboties ar mazāku budžetu: “Man ir grūti pateikt, par cik precīzi mazāku.” Cērps norādīja, ka Latvijā centrālās bankas darbība izmaksā par 16 miljoniem eiro vairāk nekā Igaunijā un tikpat, cik Lietuvā, kur centrālajai bankai ir arī banku uzraudzības funkcijas. Turklāt strādājošo skaits Latvijas Bankā ir lielāks nekā šādā institūcijā Zviedrijā.

“Un, protams, organizatoriski jautājumi par to, kāda ir vadība Latvijas Bankā, vai ir pietiekama viedokļu daudzveidība Latvijas Bankas padomē,” norādīja Cērps.

Viņaprāt, Latvijas Bankai ir iespējams arī analītisko darbu organizēt efektīvāk: “Ja paskatāmies uz dažām no šīm analīzēm, tās nav pietiekami konkrētas. (..)

Ir vairākas indikācijas, kas norāda, ka Latvijas Bankas funkcijas var veikt efektīvāk.”

Iespējamā Latvijas Bankas un banku uzrauga apvienošanā Cērps saskata ieguvumus, jo tādējādi “mazā valstī ar ierobežotiem resursiem mēs varētu piesaistīt labākos darbiniekus abu valsts iestāžu funkciju veikšanai”. Šāds solis arī ļaušot izmantot abu iestāžu resursus attiecību stiprināšanai ar tādiem stratēģiskajiem partneriem kā ASV, cīņai ar nelegālu līdzekļu atmazgāšanu.

Cērpa ieskatā Latvijas Bankai jāseko līdzi pasaules procesiem: “Daudzi saka, ka uzraudzības funkcijas nav savietojamas ar tirgus attīstības funkciju. Tur ir interešu konflikti, bet tie ir menedžējami.”

KONTEKSTS:

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča amata pilnvaru termiņš beidzas 21. decembrī. Kandidatūras šim amatam jāizvirza no 22. līdz 29. novembrim. Saskaņā ar likumu Latvijas Bankas prezidentu pēc ne mazāk kā desmit deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.